Astral.lv, apzinātie sapņi, meditācija, ekstrasensorika, ezotērika.

Komentāri 0   Raksta skatījumi 2277  
5 0

Gleznotājs un Visums




Gleznotājs Aldis Dobenbergs jau 2 gadus pastiprināti interesÄ“jas par Visumu: pÄ“ta to caur teleskopu, fotogrāfÄ“ un glezno. Sācies tas pÄ“c tam, kad negaisa laikā, viņu Ä·Ä“ris zibens. Kā pats atzÄ«st, Â«shÄ“mas saslÄ“dzās tā, ka pÄ“kšņi radās vÄ“lme pÄ“tÄ«t zvaigznes». JanvārÄ« Â«Arsenālā» varÄ“ja skatÄ«t izstādi Â«Saules sistÄ“mas perspektÄ«va». kurā bija izvietoti arÄ« viņa, Å¡im tematam veltÄ«ti darbi.

Mākslinieks jau kopš 1984. gada dzīvo Koknesē - savas vecmāmiņas mājā, ko tagad beidzot izdevies atgūt savā īpašumā. Namā, kura likteņa stāsts ir raibs, kā visai Dobenbergu dzimtai. Gleznotājs tur dzīvo viens, jo nekas neesot labāks par vientulību - tikai tā var radoši strādāt un nodoties savam vaļaspriekam - Visuma pētīšanai.






Pagalmā skatiens uzreiz aizķeras pie divām savdabīgām celtnēm. Tās, izrādās, ir paša būvētas observatorijas.
Mazākā no tām, kas mazliet atgādina raÄ·etes maketu, gan vairs netiek lietota zvaigžņu vÄ“roÅ¡anai, jo teleskopa tur vairs nav. Taču nojaukt arÄ« negriboties, jo to ļoti iemīļojuÅ¡i skolÄ“ni, kas nāk pie Dobenberga mācÄ«ties gleznot. IerauÅ¡as tajā un griežas kā karuselÄ«, jo bÅ«ve ar sviras palÄ«dzÄ«bu bÄ«dāma uz visām pusÄ“m. Â«Sākumā pietika ar izmÄ“ros pieticÄ«gāku celtni, jo pirmais teleskops bija mazāks. bet tad iegribÄ“jās redzÄ“t vairāk, tapÄ“c iegādājos lielāku agregātu. Nu un tad vajadzÄ“ja celt ko prāvāku. Ar viena latgalieÅ¡a meistara atbalstu no koka konstrukcijām triju mÄ“neÅ¡u laikā tapa otra Ä“ka,» stāsta Aldis Dobenbergs, mudinādams mÅ«s ar fotogrāfu rausties augšā pa kāpnÄ“m un aplÅ«kot viņa saimniecÄ«bu paÅ¡u acÄ«m: gan kā var pavÄ“rt lÅ«kas, gan kā grozÄ«t karkasu. 
To veidot bijis visai pinÄ·erÄ«gi, jo vajadzÄ“ja panākt, lai pamats nekustas. Taču kopdarbs iznācis labs, turklāt kokam ir savi plusi: telpa vasarā labāk ventilÄ“jas un nepārkarst, kas ir svarÄ«gi jÅ«tÄ«gajam instrumentam. Mākslinieks demostrÄ“ arÄ«, kā uzstellÄ“t gudro iekārtu uz vajadzÄ«go planÄ“tu vai zvaigzni (Tā vadās pÄ“c polārzvaigznes). SākotnÄ“ji gan Å¡Ä·itis: viss, ar to galā viņš netiks - tik daudz pogu, elektronikas! Nepavisam ne tā, kā iepriekÅ¡Ä“jam teleskopam, kuru vairāk vajadzÄ“jis ar rokām grozÄ«t. Apskaities un aizvedis uz interneta veikalu, lai nopārdod to verÄ·i kādam gribÄ“tājam. Taču tad reiz aizbraucis uz RÄ«gu, paskatijies - aparāts vÄ“l stāv, uznākusi nostaļģija, un paņēmis to atpakaļ. Galu galā palÄ“nām ticis ar to skaidrÄ«bā, un nu tas kalpojot labi. Â«Re, gribi atrast Merkuru - piespied Å¡ito pogu, parādās koordinātas, nospied pogu Â«SkatÄ«t», un instruments atbild, ka planÄ“ta ir Â«zem horizonta», tātad nav apskatāma», skaidro mākslinieks. Lai vÄ“rotu debesjumu, tam jābÅ«t skaidram. Diemžēl todien, kad ciemojamies pie gleznotāja, laiks bija apmācies, tapÄ“c neko vairāk kā mākoņu vālus nebija iespÄ“jams ieraudzÄ«t. VÄ“lams arÄ«, lai laiks bÅ«tu silts, jo aukstumā, gribi vai negribi, nāksies vien meklÄ“t mājas silto mÅ«rÄ«ti. Taču, tā kā vÄ“lme redzÄ“t tikai Å¡ajā laika periodā vÄ“rojamus spÄ«dekļus ir gana liela, jāpiecieÅ¡ arÄ« sala kniebieni. Dažkārt aizrāvies, ir nepamanÄ«jis, ka kājas pārvÄ“rtušās par ledus gabaliem, atzÄ«st Aldis Dobenbergs. Gleznotājs pasmÄ«n, ka gan viņa aktivitātes, gan abas jaunbÅ«ves ļoti saistÄ«juÅ¡as koknesieÅ¡u un iebraucÄ“ju interesi. Reiz pat atnācis vietÄ“jais policists, lai noskaidrotu, kādu uzparikti Dobenbergs tur slÄ“pjot. Â«Nu jā, laikam domāja, ka tur esmu kādu Å¡aujamo uzrÄ«kojis un pavÄ“rsis pret austrumiem. Es arÄ« ziņkārÄ«gajiem, kas te snaikstās pie sÄ“tas, visu ko stāstu - gan ka man tur ierÄ«kots džakuzi, gan ka rapÅ¡u eļļas spiestuve,» ironizÄ“ mākslinieks, paraustot plecus par citu neizpratni. Dažs jau uzskatot, ka viņš pÄ“c zibens spÄ“riena nav Ä«sti pie pilna prāta - ko tad no tāda var gribÄ“t!


Zibens atnestas atklāsmes


Kā tas noticis? VienkārÅ¡i negaisa laikā sÄ“dÄ“jis pie datora, kad saņēmis pamatÄ«gu elektrÄ«bas lādiņu. Tā, ka vienubrÄ«d tumÅ¡ gar acÄ«m nogriezies. Labi, ka dzÄ«vs palicis. PÄ“c tam arÄ« viss sācies. PÄ“kšņi sapņi kļuvuÅ¡i ļoti krāsaini un viedi, pat tādas kā pusnomoda vÄ«zijas apciemojot (visus savus tuvos cilvÄ“kus pÄ“c nāves redzÄ“jis atnākam skaidrāk par skaidru - tā, ka skudriņas pa kauliem skrÄ“juÅ¡as), radusies arÄ« nopietna interese par astronomiju. Pirms tam par to galvu nav lauzijis, arÄ« gleznās Å¡im tematam nav pieskāries. Tad arÄ« sapratis, ka vairs negrib strādāt skolā par pedagogu (PÄ“c profesijas Aldis Dobenbergs ir sporta un mākslas pedagogs - savulaik beidzis FizkultÅ«ras institÅ«tu un arÄ« Mākslas akadÄ“miju), bet mācekļus kā vecos laikos skolot mājās: tad var dot padomus gan mākslai, gan dzÄ«vei. ArÄ« paÅ¡am tad vairāk laika paliek radošām izpausmÄ“m un debesu vÄ“roÅ¡anai«Tā ir sava veida meditācija - kad izej vasaras vakarā laukā, skaties un dzirdi, kā siskpārņi šņacinās apkārt. Uzkāp augšā savā observatorijā, atbÄ«di vaļā jumtu un vÄ“ro. Laiks un telpa pazÅ«d - cik tas ir interesanti! It kā jau varÄ“tu to visu paskatÄ«ties televÄ«zijā vai arÄ« fotogrāfijās, tomÄ“r tas nav tas - te ir kaut kāda klātbÅ«tnes sajÅ«ta,» atklāj gleznotājs. RedzÄ“to nereti piefiksÄ“jot fotogrāfijās - tās Ä«pašā programmā apstrādājot, top fakcinÄ“joÅ¡as bildes (vairāki mākslinieka darbi skatāmi viņa profilā Â«draugiem.lv»). PlanÄ“tas gan jābildÄ“ gabaliņu pa gabalam un tad visu jāsaliek kopā, lai izveidotos viss objekts.

Runājot par sapņiem, tajos sniegtā informācija ne vienmÄ“r esot saprotama. Â«Reiz vairākas naktis pÄ“c kārtas man skaļi tika atkārtots skaitlis 51. Beidzot sāku meklÄ“t un atradu Galaktiku M51. Tāds skaists virpulis - savijies kā gliemezis. TiklÄ«dz to uzgleznoju, tā arÄ« balss mitÄ“jās. Citkārt sniegtās ziņas ir konkrÄ“tas, piemÄ“ram, nesen sapnÄ« kāds man vairākkārt pacietÄ«gi skaidroja, kā celtas Ä’Ä£iptes piramÄ«das: tie bluÄ·i neesot nekur vesti, ne vilkti - Å¡Ä«s celtnes vienkārÅ¡i uz vietas atlietas no masas,» par neparastajām nakts vÄ“stÄ«m stāsta Aldis Dobenbergs. PatiesÄ«bā jau tādas atklāsmes neesot nekas unikāls - tā nereti pat izdarÄ«ti nozÄ«mÄ«gi zinātniski atklājumi.. Pareizs arÄ« esot latvieÅ¡u teiciens - rÄ«ts gudrāks par vakaru. Atceroties, kā savulaik ar tÄ“vu mÅ«rÄ“juÅ¡i krāsni un nekā nevarÄ“juÅ¡i izdomāt, kā pareizāk sataisÄ«t. Galu galā atmetis ar roku un gājis gulÄ“t - no rÄ«ta atmodies, un viss bijis skaidrs. Â«MÅ«sos iekšā jau ir visas atbildes, vajag tikai prast tās atrast. Es tā arÄ« cenÅ¡os dzÄ«vot - meklÄ“t pastāvÄ«gi, tapÄ“c neaizraujos ne ar lasÄ«Å¡anu, ne izstāžu apmeklÄ“Å¡anu: lai tās nenojauktu manu ceļu,» savu pārliecÄ«bu pauž gleznotājs. uzsverot, ka aizrauÅ¡anās ar astronomiju arÄ« ir savdabÄ«gs veids, kā pÄ“tÄ«t pasauli un paÅ¡am sevi. To visu gan pilnÄ«bā atminÄ“t nav iespÄ“jams. Vieni sakot: vienas dzÄ«ves laikā vari sakrāt kādas bagāžas daļu, lai pÄ“c tam ar to aizietu smalkākās sfÄ“rās un pÄ“c tam nāktu atpakaļ. Un tā neskaitāmas reizes. Citi teic: no putekļiem tu nāc, tur arÄ« aizej. Kā Ä«sti ir - varot tikai minÄ“t. ArÄ« viņam esot sava versija, bet tā esot tikai viņa dziļa intÄ«ma bÅ«Å¡ana. Tabu lietas, ka citiem nav jāzina. ReizÄ“m gan ar dÄ“lu ko parunājot, jo viņam esot pavisam cita pieredze. Kopumā vairāk sliecoties uz to, ka Å¡Ä« pasaule nav izzināma: Â«Jo vairāk to visu vÄ“roju, jo vairāk rodas pārliecÄ«ba, karedzam un zinam tikai niecÄ«gu daļu no kopÄ“jās bildes. ArÄ« zinātne ir pieskārusies tikai virsÄ“jai kārtiņai, bet lielākā aisberga daļa joprojām ir zem Å«dens. Daudz arÄ« ir maldu, vispārÄ“ju pieņēmumu, dogmu, kas ir tālas no patiesÄ«bas. ArÄ« attiecÄ«bā uz kosmosu.» Viņam esot radies daudz jautājumu, kaut vai pÄ“tot paÅ¡u mÅ«su tuvāko spÄ«dekli MÄ“nesi. Ne reizi vien uz tā esot redzÄ“jis dÄ«vainus kustÄ«gus objektus. Kas tie ir? Un vai Zemes pavadonis ir mākslÄ«gi vai dabiski radÄ«ts objekts? Ja tas ir dabisks, tad - kapÄ“c uz tā nav metru bieza putekļu kārta? kādai tur tai vajadzÄ“ja bÅ«t? KapÄ“c amerikāņi apturÄ“ja pÄ“tniecÄ«bas programmu? Esot bijuÅ¡i arÄ« citi neizskaidrojami piedzÄ«vojumi: reiz, atverot observatorijas durtiņas un ielÅ«kojoties teleskopā, ieraudziju zvaigznÄ«tes, kas riņķojuÅ¡as pa apli un pÄ“c kāda brīža pazuduÅ¡as (tādas piefiksÄ“juÅ¡i arÄ« astronomijas profesionāļi). Vai arÄ« pÄ“kšņi, veroties debesÄ«s virs teleskopa acs aizpeldÄ“jis tāds kā atoma režģis. 


Filozofija un sevis harmonizēšana

«Savu redzÄ“jumu, Å¡aubas, meklÄ“jumus es izlieku uz audekla.Reāli jau tu uzgleznot to debesÄ«s redzÄ“to nevari, tikai izlaist caur savām izjÅ«tām - pievienojot savu filozofiju,» Aldis Dobenbergs teic vedinot uz savu darbnÄ«cu mājas otrajā stāvā un norādot, ka kopumā par kosmosa tÄ“mu tapis aptuveni 300 bilžu. Lielākā daļa darbu salikta bÄ“niņos. Vai pārcilājot? Principā - nÄ“. Tas esot kā Imantam Ziedonim, kurÅ¡ teicis, ka viņam uzrakstÄ«ts dzejolis esot kā mironis. ArÄ« viņam - kad bilde gatava, un izjÅ«tas izrakstÄ«jušās, tā vairs neinteresÄ“. Varot teikt tā - gleznoÅ¡ana ir kā zāles, kā ārstniecÄ«ba, sevis harmonizÄ“Å¡ana. AplÅ«kojot darbnÄ«cā esoÅ¡o krājumu, ka tur nav tikai tÄ«ri Visuma skati, uz tā fona savijuÅ¡ies arÄ« dzÄ«vnieku un cilvÄ“ku tÄ“li. tas tāpÄ“c, ka viss dzÄ«vais ir saistÄ«ts kopā, nekas nepastāv atseviÅ¡Ä·i, skaidro mākslinieks, rādÄ«dams daļu no jaunākajām bildÄ“m. Â«Trauslums». Tajā redzama vardÄ«te, kas sÅ«ta mums ziņu: vajag tikai nedaudz, lai no dzÄ«vas radÄ«bas paliktu pāri tikai pelnu kaudzÄ«te. Â«Gravitācija» rāda cilvÄ“ku attiecÄ«bas: cik spÄ“cÄ«ga ir saikne, kas pievelk kopā divus patiesi tuvus cilvÄ“kus. Nav svarÄ«gi, vai viņi dzÄ«vos tuvu vai tālu - nekas viņus nevarÄ“s atraut vienu no otra. Â«Taureņi» - divas dvÄ“seles, aizejot no Å¡Ä«s pasaules, paliek kopā arÄ« smalkajā pasaulÄ“. Â«No sevis neizbÄ“gsi»  - no melnā kosmosa cauruma izlido izplÅ«kāts melns putns. Â«Tādi, kādi mÄ“s esam - ar visiem saviem dÄ“moniem. Nevaram ne paÅ¡i, ne citi var mÅ«s izmainÄ«t,» nopÅ«Å¡as gleznotājs. Un kas Å¡Ä« par savādu gleznu: galaktika ar melno caurumu vidÅ«? Tajā akcentÄ“ts materiālās pasaules nicÄ«gums - no putekļiem ceļamies, putekļos viss aiziet, komentÄ“ Aldis Dobenbergs, piebildams, ka viens no paziņām pasÄ“dÄ“jis pie tās un teicis, ka tā ir laba meditācijai un izieÅ¡anai astrālajā pasaulÄ“.


ReizÄ“m jau uztaisot arÄ« ko jancÄ«gāku, lai citiem ir ko galvu palauzÄ«t. PiemÄ“ram, Â«Audi planÄ“ta» - Å¡Ä«s markas maÅ¡Ä«nas disks bija pieripojis pie žoga, tapÄ“c nolÄ“mis, kapÄ“c ne? Jāieliek tas bildÄ“. 

Draugi jau esot smÄ“juÅ¡i, vai tad nu sekoÅ¡ot arÄ« 
Draugi jau esot smÄ“juÅ¡i, vai tad nu sekoÅ¡ot arÄ« Â«Wolkswagen» un Â«BMW» planÄ“tas? bet fakts ir - kosmosā viss izvietjas apļos. ArÄ« uz Zemes daudz kas aug apļveida formā. Â«Zvans no Visuma» - tajā izmantots vecs telefons. Pamatdoma- varbÅ«t tomÄ“r kādreiz spÄ“sim sazināties ar citiem Visuma iemÄ«tniekiem. VÄ“l, lÅ«k, glezna Â«Lieldienu planÄ“ta». Pavasari sagaidot nodzinis matus uz nulli, salicis tos aplÄ« un pielÄ«mÄ“jis pie audekla. BÅ«Å¡ot ko pÄ“tniekiem pÄ“c tam brÄ«nÄ«ties - kas tas tāds? tagad jau tādu mākslu RÄ«gā atplestām rokām sagaidot. Â«Ja aizej ar kādu kluso dabu vai tradicionālu glezniņu, tas izstādes veidotājus nepriecÄ“, jo publiku taagd grÅ«ti ar ko pārsteigt - visi ir pārsātinājuÅ¡ies. ArÄ« Â«Arsenālā» uz izstādi mani lÅ«dz aiznest video uzņemtās galaktikas, jo tādas tur nevienam nebÅ«Å¡ot. Bet bildes- kur tas interesÄ“Å¡ot?»
 VÄ“l klāt pielicis austiņās klausāmo MÄ“ness mÅ«ziku. Kā tā tapusi? VienkārÅ¡i ierakstijis apkārtnes skaņas ar vilcienu un kaimiņa zāģu skaņām, un tās skanÄ“juÅ¡as tik drÅ«mi un monotomi, ka labi papildinājuÅ¡as viņa uzņemto materiālu. Vaicāts par personālizstādi, mākslinieks atmet ar roku - varÄ“tu jau taisÄ«t, jo darbu ir gana, bet viņam to nemaz nekārojoties. KāpÄ“c? tā esot milzÄ«ga Ä·Ä“pa un nervu bendÄ“Å¡ana - mākslai tad laika tik pat kā neatliekot. GandarÄ«jums? To dod gleznoÅ¡anas process, bet no izstādes - tik pat kā nekāds. Jo gadās, ka izstāžu organizÄ“tāji sabojājot, vai pat pazaudÄ“jot darbus. Nu tāds tas laiks - pavirÅ¡s un bezatbildÄ«gs. Viņam kā ļoti punktÄ«gam un godprātÄ«gam to esot grÅ«ti pārdzÄ«vot un pieņemt.



Avots: Praktiskā astroloģija februāra numurs 2015.





 





    Jums ir jāautorizējas, lai komentētu!

    © Astral.lv 2012-2015 | Seko mums: