Astral.lv, apzinātie sapņi, meditācija, ekstrasensorika, ezotērika.

Komentāri 0   Raksta skatījumi 1936  
5 0

13 gadīga meitenīte iemācijās ceļot, pametot savu ķermeni



Protams, ka daudzi, ja ne visi astral.lv lasītāji jau zina, kas ir astrālā ceļošana. Man kā tēmas interesentam vienmēr ir interesanti uzzināt par to, ko cilvēki "tur" ir pieredzējuši, redzējuši, ko no tā visa atcerās. 

Tatjana P. 19- gadi, no Tjūmenas reģiona (Krievija), bet 13 gados viņa pēkšņi sāka redzēt neparasti krāsainus sapņus. Vēlāk meitenītei kāds paskaidroja, ka tie ir astrālie ceļojumi, un viņai ir paveicies ar atklātajām spējām. Taņa sāka meklēt informāciju, paskaidrojošu šo fenomenu, uzdūrās vienreiz uz manas ufoloģijas grāmatas - tā arī starp mums aizsākās sarakste. (Sarakste starp Tatjanu un kādu raksta autoru)

Mēs vienojāmies, ka interesantākās epizodes viņa nosūtīs man. Te arī būs viena no tām.

2008 gada 19 jūlijā, es pamodos trijos naktī, no tā, ka ķermenim bija neparastas sajūtas. Sajutu, kā izeju no sava ķermeņa, pārņēma bailes, bet uzreiz apdomājos un atslābinājos. Es izlidoju vertikāli uz augšu, gandrīz līdz griestiem, atvēru acis un ieraudziju visu nakts ainu mājās, redzēju kā mierīgi gulēja mani vecāki, bet tad pēkšņi parādijās briesmīga bilde...

Es skaidri redzēju, ka pa ceļu traucās lielā ātrumā 3 jaunieši ar motociklu. Viņi brauca līkumā, bet te pēkšņi uzbrauca uz apmales. Notika avārija - motocikls apmetās otrādi, nosviežot braucējus. 
Pats jaunākais puisis (viņam bija kādi 12 gadi) nolidoja no motocikla un atsitās ar galvu pret asfaltu tā, ka viņa galvaskauss pārplīsa, un puisītis nomira uz vietas, bet pārējie divi palika dzīvi, šis puisītis pie manis arī atnāca.


- Kāpēc tu esi šeit? - Es jautāju.

Atbildes vietā es dzirdēju zēna balsi:

- Un kur man iet?

 - Nu, kaut kur ! .. Tev ir jāizlemj!

- Ko nozīmē "izlemt"?

- Tevi vajadzētu pasaukt...

- Es gribu, pie mammas! Mēs dzīvojām kopā ... Es viņu tik ļoti mīlu! (Raud).

- Kāpēc tu atnāci pie manis?

- Tev ir jāpasaka manai mammai. Jaizskaidro! Es negribēju, lai tā notiktu!

- Viņa jau tā visu saprata. Viņa zina visu! Tu vēl neesi nolēmis? Nekur neesi bijis?

- Nē, es nekur neesmu bijis ... "Vai es varu palikt šeit? Pie Tevis mājās ir ļoti omulīgi.

- Ak, nē! Man nav vajadzīga tāda laime!

- Un kāpēc ne?

- Tāpēc, ka! Kad pēlšņi sajutīsi, ka vēlies lidot -  tad lido prom!

Zēns apklusa un kaut kur pazuda. 10 minūtes vēlāk viņš atkal nāca.

- Man lai vēl pagaidu ... skatoties manu pagātni (priecājoties).

- Ja Tevi paņems, tad varēsi atkal no jauna piedzimt - es viņam pateicu.

- Es gribu, lai piedzimstu savai mammai! - Viņš priekā kliedza.

- Nu, tas ir maz ticams ... Tu varētu piedzimt saviem radiniekiem.

- Būtu jauki, ja Tu satiktu manu mammu!

- Un kas tad būtu?

- Es varētu runāt ar viņu caur Tevi. Tu klausītos visu ko es saku, un teiktu viņai...

- Kur ir tava mamma?

- Kīrovā. Mēs dzīvojam tur, es devos uz vasaras brīvlaiku pie manas tantes.

- Nē, man nesanāks ar viņu satikties... - es pateicu, - tas ir pārāk tālu.

Tad es nodomāju, ka to visu, vajadzētu pierakstīt dienasgrāmatā, bet zēns acīmredzot lasīja manas domas un protestēja:

- To nedrīkst! Nedrīkst, lai cilvēki to zinātu! Es vairāk nerunāšu ar Tevi!


Zēns apvainojās un pazuda, bet vēlāk es uzzināju, ka pirms nedēļas notika tieši tāda pati avārija, kādu biju redzējusi.

Un šeit ir vēl viena Tatjanas aprakstīta epizode ceļojuma laikā:


«Nesen astrālī es nokļuvu laika koridorā — un mani aiznesa... ak uz 2035 gadu! - savā sūtijumā rakstīja Tatjana. - Uzreiz aiz alkatības sāku visu apkārt izpētīt. Pirmo es ieraudziju mašīnu pietuvojoties - bija skaidrs, ka tas burtiski ir kompjūters uz riteņiem! kaut-kāda sporta-kosmosa tipa... bija sajūta, ka viņa tūlīt pat aizlidos!

Bija jau vēls vakars, un bija pagrūti saskatīt. Es atrados tajā vietā, kur pašlaik stāv jaunceltnes. Redzēju, ka nākotnē mājas ir pārbūvētas uz 2 - stāvenēm. Cilvēki mūsu ciematiņā bija līdzīgi ķīniešiem, kuri Sibīrijā jau tā ir pašlaik padaudz - tātad, drīz arī uz mūsu ciematiņu atnāks.

Redzēju, kā no darba nāk pazīstami mežstrādnieki (tagad viņiem ir ap 30 gadiem, bet tur bija jau ap 60). Atceros, ļoti izbrīnijos, kad redzēju pazīstamo jau pavecāku cilvēku - apvēlies, ar bārdu... Es sāku izprašņāt par pazīstamajiem cilvēkiem, un viņš teica, ka Viktors no mūsu ielas nomira pirms pāris mēnešiem! (tajā laikā 2035 gadā viņam bija 62 gadi). 
Bet vēl es uzzināju, ka viņam būs dēls, kurš piedzims 2015 gadā un būs viņa precīza kopija. Tikai šo dēlu nedzemdēs tā sieviete, ar kuru viņš pašlaik dzīvo, bet gan kāda cita. Ar šo arī mans ceļojums beidzās..."


Lai šiem stāstiem ticētu, tas ir paša lasītāja interesēs :)



    Jums ir jāautorizējas, lai komentētu!

    © Astral.lv 2012-2015 | Seko mums: