Astral.lv, apzinātie sapņi, meditācija, ekstrasensorika, ezotērika.

Komentāri 0   Raksta skatījumi 1936  
5 0

Merkūrijs atdziest un izpūšās.



Pēc planetologu vārdiem, saules sistēmas pirmās planētas diametrs ir samazinājies jau par aptuveni 7 kilometriem.
Izskatās, ka izmeklētājiem derētu pasteigties ar Merkūrija kosmiskās misijas izstrādāšanu. Nesen tika veiktas mērīšanas ar zondes Messenger palīdzību, kura parādija, ka Merkūrijs ir sācis atdzists un "izlaist gaisu" ar daudz lielāku ātrumu, nekā vajadzētu.

Pašas tuvākās saules sistēmas planētas kompresija nav nekas jauns priekš astronomiem. Viņi jau sen zināja, ka Merkūrija lielākā daļa ir sakarsis kodols, kuru pārklāj plāna kārtiņa mantijas un garoza. Tā izveidojās aptuveni 4,5 miljardu gadus atpakaļ, un no tā brīža atdziest, samazinās izmēros. Rezultātā uz planētas virsmas parādijās ieplakas, nelīdzenumi, pēc kuriem arī var noteikt planētas atdzišanas tempus.

2011 gadā uz planētas orbītu tika nosūtīta zonde Messenger, kura regulāri fotogrāfēja tās virsmu. Pec saņemto bilžu analīzes, eksperti no zinātnes institūtaKarnegi Vašingtonā atklāja, ka planētas saraušanās ātrums ir 8 reizes lielāks, nekā tas bija licies iepriekš. Zinātnieki savus atklājumus publicēja Nature Geoscience žurnālā.




Situācija ar Merkūriju ir interesanta no zinātniskā viedokļa arī tādā sakarā, ka ar tādas planētas temperatūras izmaiņas var būt arhetipisks raksturs, un tapēc nākotnē tas var ietekmēt arī zemi. Dabīgi, ka tuvākajā nākotnē mūsu Zeme neizmainīsies, bet ja kodola struktūra izmainīsies, tad tas var atstāt iespaidu uz zemes pievilkšanas spēku.

Iemsls ir tajā, ka Merkūrija šķidrais kodols, kā arī zemes kodols, ir iesaistīti magnētiskā lauka viedošanā, bet ja tas atdzies un sacietē, tad gravitācija pazeminās. Pašreiz Zemes magnētiskais lauks ir aptuveni simts reizes spēcīgāks, nekā Merkūrija. Pēc zinātnieku teiktā, novērojot procesus, pirmās planētas saules sistēmā notiekošā, mēs varam prognozēt Zemes nākotni.


Orbitālie parametri[1]
Epoha J2000
Afēlijs 69 816 900 km
0,466697 AU
Perihēlijs: 46 001 200 km
0,307499 AU
Lielā pusass (rādiuss): 57 909 100 km
0,387098 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): 0,205630[2]
Apriņķošanas periods: 87,9691 dienas
(0,240846 gadi)
Sinodiskais periods: 115,88 dienas[2]
Vidējais apriņķošanas ātrums: 47,87 km/s[2]
Vidējā anomālija: 174,796°
Slīpums: 7,005°
3,38° attiecībā pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums: 48,331°
Perihēlija arguments: 29,124°
Pavadoņi: nav pavadoņu


Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss: 2439,7 ± 1,0 km[3][4]
0,3829 no Zemes rādiusa
Saspiedums: < 0,0006[4]
Virsmas laukums: 7,48×107 km²
0,108 no Zemes virsmas[3]
Tilpums: 6,083×1010 km³
0,054 no Zemes tilpuma[3]
Masa: 3,3022×1023 kg
0,055 no Zemes masas[3]
Vidējais blīvums: 5,427 g/cm³[3]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas: 3,7 m/s²
0,38 g[3]
Otrais kosmiskais ātrums: 4,25 km/s[3]
Sideriskais rotācijas periods: 58,646 dienas
1407,5 stundas[3]
Lineārais ātrums uz ekvatora: 3,026 m/s
Ass slīpums: 2,11′ ± 0.1′[5]
Ziemeļu pola rektascensija: 18 h 44 min 2 s
281,01°[2]
Ziemeļu pola deklinācija: 61,45°[2]
Albedo: 0,119 (saites)
0,106 (ģeom.)[2]
Virsmas :
   0°N, 0°W
   85°N, 0°W
min. vid. max.
100 K 340 K 700 K
80 K 200 K 380 K
Redzamais spožums: līdz −1,9[2]
Leņķiskais diametrs: 4,5" — 13"[2]
Papildus parametri: Mercurian, Mercurial[6]


Atmosfēra
Atmosfēras spiediens: atmosfēras pēdas
Sastāvs: 42% molekulārais skābeklis
29,0% nātrijs
22,0% ūdeņradis
6,0% hēlijs
0,5% kālijs
Atrastas argona, slāpekļa, oglekļa dioksīda, ūdens tvaika, ksenona, kriptona un neona pēdas[2]

    Jums ir jāautorizējas, lai komentētu!

    © Astral.lv 2012-2015 | Seko mums: